Valdis Valters: "Jaunam spēlētājam ir jāsaprot, ja viņš nevar, tad viņam ir jāvar"

Es varu atbildēt par „VEF” un domāju, ka Ventspils var atbildēt par sevi, gan mums gan viņiem ir pieteikta dalība eirokausos, abām komandām ir jau nokomplektēts sastāvs, pārējām komandām nav nekā, tāpēc es domāju ka šobrīd situācija ir izveidojusies visai katastrofāla, klubiem kā „Barons”, „ASK”, „Valmiera” , „Lauvas”, kas savulaik bija ar visai lieliem budžetiem un ambīcijām, šobrīd ir jānolaižas līdz apakšai un domāju, ka cilvēki šobrīd psiholoģiski nav spējīgi to izdarīt. Nākamgad situācija būs pavisam citādāka, taču šovasar viņi vēl joprojām dzīvo vecajās sliedēs, cerībā, ka viss būs tāpat kā agrāk. Nebūs tāpat, būs arvien trakāk. Protams, kaut kādas komandas salasīsies un kaut ko noorganizēs, taču jautājums ir kāds būs tas līmenis un vai spēlētāji spēs nolaisties un spēlēt „pa amatieriem”, tas ir tas jautājums. Tie kas spēs nolaisties, tie kaut ko izveidos, tie kas nespēs...

(smejas) Ventspils jau it kā šobrīd ļoti šturmē šo lokauta vajadzību, rīko sēdes par to, ka neapmierina šī brīža LBL kvalitāte, taču no otras puses, mēs nevaram šo Latvijas čempionātu ignorēt. Ir jāpiedalās un jāpopularizē, jo kur tad spēles jaunie. Ja skatās vēsturiski, vismaz 50 gadu amplitūdā, tad esmu novērojis, ka Latvijas basketbols ir stiprs, ja ir viena spēcīga komanda un pārējie „strādā uz viņu”. Tad ir ko sūtīt uz ārzemēm, kad ir labie gadi un ir kaut kāda konkurence, tad ,protams, ir interesants basketbols, taču ilgtermiņā tam nav rezultāta, klubi tiek pie naudas, izmētā pa labi un pa kreisi un tagad sēž pie sasistas siles.

Jā, kā jau teicu, tad komandām vienkārši nebija stratēģijas. Ja tām komandām būtu bijusi ilgtermiņa stratēģija, tad neviena nepazustu. Tajā pašā ASK bija tā, ka bija cilvēki „mimo hodam”, kas it kā kaut ko gribēja, taču īsti nemācēja, tie kas mācēja īsti nevarēja, jo bija konglomerāts ar valdi, visādas „Parex” iesaistīšanas. Katra ambīcijas ar saprātu negāja kopā. Līdz ar to tas projekts vienkārši sajuka. Tas pats jau bija ar Baronu, viņi bija tendēts kā latviešu klubs, tanī brīdī, kad parādījās nauda, viņiem vienkārši aizkrita širmis ciet, viņi nesaprata ko darīt – tos ņemt, šitos ņemt, kādus ņemt. Viņiem paveicās ar to, ka viņi dabūja Šķēli (Armandu a. p.) , kurš bija problēmās lielās, līdz ar to viņi dabūja laba līmeņa spēlētāju.

Ja Tev ir budžets kaut kāds, tad ir jārēķinās, ka ir jāmaksā par spēlēšanu, ir pierasts vēl pie vecajiem budžetiem un uzskatu, ka cīnīties par pāris simtiem latu nav pareizi. Šobrīd es gan to vairāk redzu kā klubu pozīciju, kas norāda, ka ir nepatika pret LBS.

Ja atcerēsimies pagājušo rudeni, kas tad bija tie iniciatori Kehra noņemšanai, tie bija tie paši „Barons”, „ASK” ar Kalniņu, Valmiera, Liepāja, tagad tas konflikts iet tālāk. Šobrīd daudzos notikumos es neredzu loģiku. Uzskatu, ka vajag klubiem savākties un lemt par kādu tad naudu esam gatavi spēlēt, vajag valdē deleģēt cilvēku, kas ar to nodarbojas, nevis uzstādīt ultimātus.

Tas ir otrs jautājums, kas vairumu interesē, jāsāk ar to, ka LBS un LBL nav dažādu budžetu. Ir viens liels budžets, kas mani arī visvairāk biedē un tas ir tas galvenais jautājums, kuram vajadzētu ķerties klāt. Vistrakākais ir tas, ka LBL budžets aiziet uz LBS un viņš tur arī pazūd. Mēs skaidri gribētu redzēt kur tā nauda aiziet, taču pagaidām uz to (viņi) nespēj atbildēt.

Tur ir cilvēki kā Ģirts Kalniņš, Māris Jučmanis, kas ir strādājuši šajā klubā vairākus gadus, skaidrs, ka viņi nevēlas šo klubu iznīdēt, no otras puses viņi visi ir līdzvainīgi tam, ka šis klubs ir nonācis šādā situācijā, bet no trešās puses viņi ir pieraduši tik labi dzīvot, ka viņi grib tā turpināt, jo pirms tam viņi nekas nebija, vienkārši ar „ASK” viņi dabūja sev vārdu, kļuva atpazīstami, varēja dzīvot uz nebēdu, taču jāatceras to, ka šādā stāvoklī es personīgi tur nekad neatgrieztos, jo es nezinu kurš spēlētājs pie viņiem ies un ticēs viņu solījumiem, kad solīja visiem „Helmaņiem”, ka samaksās naudu – nu nav samaksāts. Tagad beigās viņi saka, ka solīja Ķuzulis, kas ir lidostas valdē. Kalniņam bija lielas iespējas strādāt, bet tā arī neko neizdarīja.

Mēs esam izteikuši vēlēšanos, bet arī negrasāmies uz ceļiem lūgties, zinot to, ka mēs jau trijos čempionātos piedalāmies, pietam ļoti prestižos, tāpēc domāju, ka mēs šobrīd BBL esam vairāk vajadzīgi nekā viņi mums, tāpēc es neredzu iemeslu atstāt mūs aiz borta un ielikt „Valmieru”, kas spēlēs ar bērnu izlasi un spēlēs „ASK”, kur vispār nav saprotams, kas tur spēlēs. Jautājums ir viņu pusē, mēs nevaram iespaidot situāciju.

Mums bija priekšrocība tajā, ka mums bija stabils sponsors un mēs to naudu tērējām tik cik mums viņas bija, mēs skaidri sapratām , ka varējām iegādāties labākus spēlētājus un izcīnīt augstākas vietas, taču tad mēs paliktu parādos un tā eksistence šodien būtu tāda pati kā pārējiem. Galvenais sponsors „Moduls” mums ir palicis, līdz ar to mums ir stabils pamats, lielas cerības liekam uz Krieviju, jo Latvijas naudu nevar salīdzināt ar Krievijas. Strādājam un domājam, ka rezultāts būs. Galvenais ir izveidot kaujiniecisku komandu par mazu budžetu un domāju, ka arī sponsori ir ieinteresēti projektā, kur neredz tos melnos, vecos, bezperspektīvos spēlētājus.

Pirmkārt, jau mēs nezinām kur mēs spēlējam, kad tas būs zināms, tad arī valdes sēdē lemsim. Skaidrs ka stādīsim visaugstākos mērķus izejot no situācijas, jaunam spēlētājam ir jāsaprot, ja viņš nevar, tad viņam ir jāvar. Vajadzēs kārpīties par katru bumbu.

(smejas) Nu nav nemaz tik slikti. Pats savulaik esmu daudz piedalījies Eirokausos un ar Grieķu komandām spēlējis, skaidrs ir viens, ka tā būs komanda daudz pieredzējušāka, finansiāli stiprāka, taču tas nenozīmē, ka viņi ir favorīti. Vienīgais, kas mani baida ir tas, ka tās mums ir pirmās spēles un nav pieredzes, mēs varam zaudēt uz to, ka nevis esam vājāki, bet, ka nobīstamies.

Rīgā klubiem nav vienotas koncepcijas par to, ko rādīs skatītājiem, ja piemēram „ASK” fanošanas spirāle gāja uz augšu, tad krita, tad atkal gāja uz augšu, tad „Barons” sačakarēja visu tirgu – laižot par brīvu, vienu brīdi arēnā nevarēja tikt iekšā, otrā nebija kas nāk – no vienas galējības otrā. Tirgus ir sačakarēts un ar skatītāju ir jādarbojas no jauna. „VEF’s „ jau arī nav nekas tāds, kur cilvēki metīsies skatīties, saprastu , ja Biedriņš (Andris a. p.) spēlētu.

Domāju, ka reti kurš atceras, bet kad teicu, ka gadījumā, ja „Dinamo” izveidos, tad tas visus izkonkurēs, tad visi par mani smējās, jo klubiem bija nauda un domas par to, ka tā turpināt dzīvot varēs ilgi un dikti. Rīgai ir vajadzīgs ārējais ienaidnieks, viņai neinteresē spēlēt ar Ventspili , Valmieru un Liepāju, viņai interesē spēlēt ar Maskavu, Kijevu, Kauņu un spēcīgiem skatītājiem, Rīgas skatītājs ir izlutināts un prasīgs, skaidrs, ka uzreiz nesanāks viņu piesaistīt sev, taču skaidrs ir, ka lēnām centīsimies atgūt pozīcijas.

Šobrīd ir tā, ja zaudējam, tad pretī mums nāk Serbu „FMP”, Turku „Banvit” un Beļģu „Aalstar”, komandas ir nopietnas, izaicinošas, no basketbola valstīm, es teiktu tā, ka konkrētus mērķus šobrīd nevaram stādīt, jo nav pieredzes, taču vispārīgs mērķis ir izsisties cik vien tālu var. Šobrīd vēl neko nevaram noprognozēt.

Varu pateikt vienu noslēpumu, jo principā, „VEF” vienmēr ir saistīts bijis ar PSRS čempionātu un kad mēs šo klubu dibinājām, iekšēji domājām, ka nebūtu slikti, ka kādreiz komanda varētu tur atkal atgriezties. Šobrīd izskatās, ka tā ir Dieva dāvana, ka pamazām kaut kas uz to pusi varētu veidoties. Pagaidām gan tas ir turnīrs, taču turpmāk tas veidosies kā čempionāts un domāju, ka būsim konkurenti „Dinamo Rīgai”, jo pretinieki ir ļoti spēcīgi, gan lietuvieši, gan krievi, gan ukraiņi, tāpēc es domāju, ka „VEF’s” nāca tad, kad tam bija jānāk, jo ja būtu nācis agrāk, tad gan jau nogrimtu ar pārējiem klubiem.

Es uzskatu tā, ka klubs ilgtermiņā savu attīstību var izveidot tad, ja mēs tur spēlēsim, jo tas ļauj gan attīstīt krievu spēlētājus, pēcāk tos pārdot, tas viss ir liels tirgus. Baltijas tirgus ir pārāk mazs, Rīgai interesē Viļņa, Kauņa un varbūt Tallina, taču vairāk nekas.

Viņi netiek klāt. Viņi vienkārši netiek klāt. Otrā problēma ir tāda, ka neviens klubs nevēlas strādāt ar jaunajiem, „Ventspils” šogad ir pamainījuši savu koncepciju, taču ir jābūt trenerim ar ļoti labām spējām, jo kā Mesina (Etore a. p.) saka, tad „jaunie” un „rezultāti” neiet kopā. Ir jāmāk variēt starp stratēģiju un rezultātiem.

Varu pateikt vienu, ka tie nav pēdējie ārzemnieki, mēs savā koncepcijā varam atļauties četrus, ja runājam par abiem, tad viņiem ir neierobežots potenciāls, kā treners spēs atklāt labās lietas viņos, tā ievirzīsies viņu karjera. Ņeļubovs lieliski spēlē groza tuvumā, uzskatu, ka viņš ir viens no nenovērtētākajiem jaunajiem centriem Eiropā. Pietam ar Krieviem man ir krietni vien labāk strādāt. Runājot par Renfro, tad viņš varētu būt tas, kas mums palīdzētu atjaunot „VEF” 80to 90to gadu spēli, kad tika spēlēts ātrs basketbols. Šogad mēs pāriesim uz pavisam citu spēles stilu ar ko mēs centīsimies pārsteigt citas komandas.

Cik esmu redzējis Renfro un cik atceros Holdenu, tad varu pateikt, ka Aleksam potenciāls ir daudz augstāks. Amerikā nav viegli visas spēles nospēlēt vienā līmenī, taču no otras puses viņš ir arī ļoti emocionāls.

Mums ir ļoti konkrēta situācija ar Latviešu spēlētājiem – mums ir konkrēts budžets atvēlēts viņiem, konkrētiem spēlētājiem esam izteikuši savu interesi, taču ja šie spēlētāji joprojām dzīvo vecajos rāmjos, tad mēs nespējam viņiem skriet līdzi, ņemsim jaunākus un lētākus.

Kā treneris es varu teikt, ka es labāk gribētu, lai man tur nebūtu neviena, jo ja man atnāks spēlētāji otrajā septembra pusē, tad man divu nedēļu laikā viņiem ir jāizstāsta visa taktika, kas ir visai nereāli, no otras puses, esmu gandarīts, neskatoties uz visām runām par to, ka esmu tur viņus iekārtojis, varu pateikt tikai vienu, neviens nekur nav iekārtots, bet gan visu sezonu ir smagi strādāts.

Teikšu, ka ļoti simpatizē, ļoti patīk treneru komanda, kas mazāk runā, vairāk strādā, arī sastāvs ir ļoti labs.

Vēlētos redzēt stiprākos, jo ir kaifs, kad apspēlē spēcīgākus pretiniekus, taču domāju, ka treneri domā savādāk, taču man kā skatītājām ir aizraujoši skatīties uz stiprākajām komandām. No vienas puses šis gads ir ļoti kritisks Latvijas izlasei, ja būs labi sasniegumi, tad kodols saglabāsies, taču ja ne, tad šādam izlases modelim šis varētu būt pēdējais čempionāts.

Teikšu, ka trešā pozīcija ir visvājākā, jo vienīgais tāds „īstais” trešais numurs ir Jahovičs, bet arī tālu no ideāla, pārējās pozīcijās it kā viss ir kārtībā, vēl ceturtā ir uz jautājuma, jo Bērziņam tomēr vēl pieredzes pietrūkst.

(smaida) Tas ir labākais jautājums ko var uzdot šodien, jo varu pateikt to, ka Latvijas treneri šobrīd ir tik gudri un tik saprotoši , ka viņiem nevajag neko zināt. To ko šobrīd māca Kemzura, var attiecināt uz jauno basketbola vilni un man personīgi ļoti patīk tas kā Kemzura to pasniedz varētu pat teikt, ka saprotu viņu no pusvārda. Ir bēdīgi skatīties uz mūsu treneriem, kas saka, ka saprot visu.

Domāju, ka no Riharda nākotnē varētu sagaidīt rezultātu, pie tam zinot, cik izlasē ir vāja trešā pozīcija, otrkārt treneris viņu nepazina, iespējams, ka nebija arī no otrā trenera laba lobija. Domāju, ka Rihards trenerus pārsteidza labā nozīmē uz pārējo fona viņš izskatījās visai pieklājīgi, nākotnes ciklā viņš varētu būt nopietns izlases kandidāts.

Maz procentu, viena iemesla dēļ, viņam ir jāmaina uztvere pret sevi, basketbolu, apkārtējiem, ir jānostāda kādi mērķi. Pats viņš ar to netiks galā, arī izlasē parādījās tas, ka ja viņš trenējas pie normāla trenera, tad viņš ir neatvairāms. Šobrīd viņam pa visu Eiropu iet slava, drausmīga slava, treneris visur prasa vai viņš ir pilnīgs „narkašs” vai nav.

(domā) Labs jautājums. Grifins patīk... bet nu, teikšu tā, man nav favorīta. (smejas) Ja man nav tāda kā Kobe, Medžiks vai Lerijs, tad nevaru izvēlēties.

Tā, kā esmu „Lakers” fans, tad man ļoti patīk Odoma palikšana un Ārtesta piesaistīšana. Domāju, ka vārīšanās starp Klīvlendu, Orlando un Bostonu būs vienkārši fantastiska.

Man ir divi mēneši – jūnijs, jūlijs, kad es atpūšos starp sezonām, tāpat aktīvi nodarbojos ar skautošanu, paralēli tam sevi uzturu formā spēlējot futbolu.

(smejas) Provokatīvs jautājums. Varu vien apgalvot, ka tad, kad būsim viena no vadošajām komandām Latvijā, tad noteikti būs interesanti sekot līdzi.