Viedoklis: Kas noticis, to atpakaļ vairs neatgriezt

Šīs sezonas LBL fināls, viennozīmīgi, ir bijis viens no visu laiku aizraujošākajiem fināliem līgas pastāvēšanas laikā, pārbagāts ar intrigām, spilgtām epizodēm un lielisku basketbolu, taču kā jau Latviešu basketbolā notiek, tad tā nav īsta medusmuca, kurā nebūtu darvas karote.

Domājams, ka daudziem basketbola cienītājiem ir skaidrs par ko es runāju - epizodi finālsērijas septītajā mačā, kas šobrīd ir izraisījusi plašu rezonansi basketbola sabiedrībā.

Fināla pamatlaika pēdējās sekundēs tika nosvilpts visai diskutabls, lai neteiktu vairāk, nesportiskais sods pret Mārtiņu Kravčenko no tiesneša Oļega Latiševa puses.

Es, kā neitrāls vērotājs no malas, paliku sēžot ar muti vaļā. Kā ir iespējams šādā situācijā nosvilpt nesportisku sodu un vēl pie tam no tik augsti kvalificēta tiesneša? Visu sezonu nebija nekādu problēmu(vismaz akūtu) ar tiesāšanu, taču "zelta mačā" viens cilvēks nolemj spēli, tā teikt, paņemt "uz sevīm", kas ir pilnīgs absurds tīri no sportiskā viedokļa.

Nav runa par pēcspēles intrigām par un ap Adomaita un Latiševa attiecībām, kas man personīgi, vairāk velk uz operu "Barons nesamierinās ar zaudējumu" un, visticamāk, tā arī paliks bez iznākuma, taču kā basketbola entuziastam ir jāpiekrīt Anatolija Kreipāna teiktajam, ka ir žēl, ka savu drosmi, principus un atbildīgu lēmumu pieņemšanas spējas ir jādemonstrē šādā veidā.

Protams, nenoliegšu, situācija sanāca tāda, ka basketbola, piedodiet, orgasms tika paildzināts, taču tīri no cilvēciskā viedokļa - sports ir kara imitācija un agri vai vēlu var gadīties tā, ka imitācija pāriet realitātē. Labi, ka šis bija LBL fināls, ne tempermentīgās Grieķijas, Spānijas vai kaut vai mūsu pašmāju kaimiņu - lietuviešu.